Kā mēs par kapteiņiem kļuvām

Kā jau rakstīju, Lieldienu brīvdienās mēs kopā ar Mārtiņa tēti un viņa ģimeni devāmies atpūsties un baudīt dabu. Bijām prom no pilsētas, no datoriem, telefoniem, veikaliem, darbiem, cilvēkiem un prom no ikdienas. Tiešām atpūtāmies. Piecas dienas pārvietojāmies ar kuģīti pa Norfolk mazajām upītēm un ezeriņiem, gulējām uz kuģīša un ēst arī turpat gatavojām. Pārējā laikā staigājām pa dabas takām un senseniem ciematiņiem. Šeit padalīsiemies ar to, kā tas viss īsti izskatījās.

Agri pirmdienas rītā mūsu ceļojums sākās. Ar autobusu, ar vilcienu, atkal ar autobusu un tā kādas trīs stundas. Un tad vēl apmaldīšanās rezultātā pašā galā ar kājām ļoti enerģiski nostaigājāmies līdz atradām laivu piestātni, kurā gaidīja mūsu kuģītis ar nosaukumu. Tur mēs satikāmies arī ar Ojāru un viņa ģimeni. Pēc aptuveni divu stundu instruktāžas, testa brauciena, papīru kārtošanas un iekārtošanās uz kuģīša, mēs bijām gatavi doties ceļā. Tā kā mūsu kuģītis nebija aprīkots ar atbilstošu apgaismojumu, lai diennakts tumšajā laikā varētu ar to braukt, līdz krēslai bija jātiek kādā piestātnē, kur mēs varētu pārnakšņot. Varējām jau braukt, vienīgi Mārtiņš, kurš tika vienbalsīgi ievēlēts par kuģa kapteini, atzinās, ka mirst nost, domājot par šīs atbildības uzņemšanos. Nekur jau viņš nelikās - aizbrauca! Ar otro piegājienu arī pirmā piestāšana izdevās! Apstājāmies ļoti skaistā upes līkumā, kur abos krastos pa dzirnavām. Devāmies izpētīt vakra saulītes piesildīto apkārtni.



mūsu kapteinis Mārtiņš

bērni ļoti ātri atrada savu visa ceļojuma lielāko aizraušanos- garas niedres ar ko var gan vicināties, gan kutināt, zīmēt dubļos, bakstīties, skriet, laust īsākas...



tur tālumā pie dzirnavām arī mūsu kuģītis, bet mēs - skrienam pa pielijušo zāli un brienam pa diezgan dubļainām taciņām

līdz uzduramies neparastam viesu namiņam

un šādām senām mājiņām (šādi seni niedru jumtu namiņi mūs priecēja visu ceļojuma laiku)

zvaigžņu pētnieku arī pamanījām, jeb drīzāk tas bija mākoņu pētnieks - zvaigznes tā arī nebija redzamas nevienā naktī

 

Otrajā ceļojuma dienā mūs sveic mūsu pirmais tiltiņš, zem kura knapi varēja tikt cauri

 

Tas nekas, ka šaura upīte, zemi tiltiņi, vēl arī pīles izdomā, ka priekšējais stikls labi der kā slīdkalniņš. Mums jau viss patika!

Te mēs tuvojamies lielākam ciematiņam. Bezmaksas stāvvietu neatradām, tāpēc devāmies tam cauri. Katram šajā ciemā māja pie upes un katram sava laiva.

Bet mums toties ir sava futbolbumba, dodamies bērnu kājas izvingrināt. Cik tad stundas var sēdēt laivā un skatīties uz putniņiem un mākoņiem. Līdzpaņemtās mantas arī jau apnikušas.

Anda arī tiek pie stūrēšanas. Smaida. Jo kapteinis blakus.

 

svaigu gaisu saelpojām un skaistuma dēļ daudz smaidījām. lai cik nav iespaidīgas cilvēku roku darinātās pilsētas, Dieva darbi tomēr atstāj bez vārdiem.

Bērnus gan bez vārdiem atstāja mūsu nākamajā nakšņošanas ciematiņā atklātais atrakciju parks - Tērvetes un Meža kaļa krustojums. Pusi dienas tur pavadījām, cītīgi visu izmēģinājām. Šajā ciematiņā Ojārs mums visiem nopirka pa saldējumam. Anda izmēģināja vietējo lavandu saldējumu - mmmm, gards!

Tā kā Lieldienas tuvojās, parkā visus bērnus piedāvāja nokrāsot par zaķīšiem.

Re, kādi smaidīgi zaķīši!

Antonete pavisam nebaidījās, viņai šādi parki īpaši patīk.

Timotejs ar tēti arī cenšas neatpalikt.

Mamma tikmēr domā par kurpēm, kas kokos karājas. Mazliet taču jāatpūšas pēc šaurtuneļu pārvarēšanas augstu gaisā.

Milzu slīdkalniņš, ļoti stāvs. Pie šī Antonete tomēr otrreiz vairs neatgriezās, bet pārējie divis nemaz nebija mazāk baisi.

ūdensceļu remonts

Šis ciematiņš no visiem mums vislabāk patika.

Šajā baznīciņā durivis neviens neslēdz, mēs drīsktējām doties to apskatīt arī no iekšienes. Kāds prieks par to, ko mēs tur ieraudzījām - kaut ļoti sena baznīcas ēka, draudze tajā ir dzīva, tas bija jūtams pie ziņojumu dēļa, bērnu stūrītī un citur.

Izšūti spilventiņi - tas arī rada sajūtu, ka ļaudīm šīs ir kā otrās mājas.

Mūsu nākamā pieturvieta - sena klostera (Sv.Beneta abatijas) drupas pilnīgā nekurienē. Toties tur krastā bija soliņš ar uzrakstu HAPPY MEMORIES.

14.gs. celtā klostera kompleksa ēkā 18.gs.ieceltas vējdzirnavas

 

 

Te vienreiz gadā šī apgabala bīskaps vēl arvien notur dievkalpojumus. Bet Timotejs atrada nodrabi savai līdzpaņemtajai lāpstiņai.

 

Antonete arī labs kapteinis.

 

 Timoteja prasmes arī nevar nepieminēt.

Ceļojot redzējām ļoti daudz dažādus putnus, daudziem pat nosaukumus nezinājām. Bet šim gan zinājām - diedelnieks. Vairākās vietās, kur piestājām, gulbji dauzījās pie kuģīša sāniem, jo mēs laikam nepratāmies viņus barot. Šis viens no diedelniekiem.

 

 

 

 

Paskat, fazānu arī redzējām.

 

Vēl tik šim ezeriņam jātiek pāri un tad jau mūsu ceļojums gandrīz bij' galā. Jauki pavadītas brīvdienas, paliekošas atmiņas, draudzīga kompānija un dabas tuvums!

Mūsu plāni - tuvi un tāli / Our plans - short and long term

Šovakar beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt kaut nedaudz mūsu blogā, jo citādi daži jau sākuši satraukties, vai mēs laimes akā iekrituši vai gluži otrādāk - kaut kādā drūmā alā slēpjamies. Ne viens, ne otrs, mīļie, vienkārši mēs abi ar Mārtiņu esam galīgi nederīgi attiecībām no attāluma un īpaši - rakstiskām. Mēs domājam par draudzi Rīgā un jums, kas esat Latvijā, mēs ilgojamies pēc Latvijas un gaidam, kad beidzot varēsim atgriezties.

*** Tonight I have finally found time to write in our blog otherwise some of you are starting to get worried that we might be "gone underground" or something like that. Nothing like that, dear friends, it is just that neither I nor Martins is good for long distance relationships - especially in a written form. We think of our church back in Riga and all of you who are in Latvia. We really long for the day when we will be able to return to our country. ***
 
Rakstu, lai pastāstītu par mūsu šī brīža plāniem.

*** I am writting to tell you all about our current plans. ***

1. Mēs esam sapratuši, ka mums te Londonā ir jāpaliek ne līdz vasaras beigām, bet līdz ziemas beigām. Tas ir, pusgadu ilgāk - līdz 2015.gada februāra beigām. Mārtiņš atzīst, ka programma, kurā viņš ir iesaistīts, ir tik vērtīga, ka pēc iespējas vairāk vajadzētu no tās gūt (tā ir divgadīga). Mēs jau to it kā zinājām, bet bijām domājuši, ka puse arī ir labi. Tomēr mēs par to esam domājuši un lūguši, un konsultējušies gan ar vadītājiem Latvijā, gan te St.Helen's draudzē, un arī kontekstā ar visiem mūsu tālākajiem plāniem, vispareizāk šķiet palikt ilgāk. Mēs vēl neesam pavisam droši, ka mums tas izdosies, jo tam pusgadam no septembra līdz februārim mums pagaidām nav visas nepieciešamās finanses. Mārtiņš atkal ir iesniedzis pieteikumus vairākos fondos, pagaidām viens ir atsaucies pozitīvi.

*** 1 - We have understood that we have to stay in London not till the end of this summer but till the end of winter (that is till the end of February of 2015). Martins believes that there are so much to gain from the training program that few more months would prove a huge benefit in long term ministry (the program is 2-year program). Before we came to London we thought that we will be here only for the first year of training. During the last couple of months we have been thinking and praying about it, we have had conversations both with the leaders in Latvia and here at St.Helen's and it looks like in the light of our future plans it would be best if we stayed in the training a little longer. We are not sure if we will be able to do that because we need to find finances for that half a year (September-February). Martins has written to several trusts and so far one of them has pledged to support us. ***

2. Uzreiz pēc februāra gluži vēl Latvijā netiksimies. Mēs ceram, ka mums izdosies aizbraukt uz ASV. Tur pavasaros (martā un aprīlī) reformātu draudzēs notiek tā saucamās misijas konferences, kur tiek dots vārds misionāriem un draudžu dibinātājiem, un draudzes tad lemj, kurus viņi varētu finansiāli atbalstīt. Mēs arī domājam padalīties par mūsu plānu dibināt Pārdaugavā draudzi un ceram, ka radīsim tur atbalstītājus un partnerus šim darbam. Mēs tur domājam būt 2 mēnešus un izvēlēsimies konkrētu reģionu, kur jau mums ir kādi kontakti ar draudzēm, jo tas ir salīdzinoši īss laiks, kurā būs ļoti intensīvi jāiespēj daudz kur pabūt, iepazīstināt ar sevi, draudzēm Latvijā un mūsu plāniem Pārdaugavā. Mēs arī ļoti ceram tur satikt mūsu draugus un esošos atbalstītājus, kas ir solījušies paši atbraukt tur, kur mēs būsim. Tā kā mums nav nekādu zināšanu, par to, kas un kā ar tām misijas konferencēm, Karls un Bekija mums ir mīļi pieteikušies ar to palīdzēt. Un Roberts ar Džīnu arī pacietīgi pieskaņojas mūsu plāniem, un iepsējams varēs kopā ar mums doties uz ASV un mūs atbalstīt tur.

*** 2 - However after the six months of training we will not return to Latvia straight away. He hope to have a trip to the USA. Every spring the Presbyterian churches are organizing missions' conferences where missionaries and church planters can present their plans and visions. This gives the church leadership a good opportunity to decide which ministries to support. We are hoping to join several of these conferences in order to tell about our plan to plant a church in Pardaugava and maybe God will provide supporters and partners for this work. We are planning to be there for two months. During that time we will be visiting churches in the area where we already have some contacts. We will be telling them about ourselves, the churches in Latvia and our church-planting plans. We really hope to meet our friends and supporters there! Since we have no experience with meetings like these Carl and Becky have kindly offered their help to make the trip worthwhile. Robert and Jeanne are also patiently adjusting their plans and it is possible that we will be in the US together.***

3. Pēc ASV maijā Mārtiņš tomēr vēl atgriezīsies Londonā, lai pabeigtu tā gada iesāktās kalpošanas St.Helen's draudzē. Un tā viņš varēs arī vēl no mācībām vairāk iegūt. Otrajā gadā tā programma paredz kārtīgu visas Bībeles izstudēšanu un daudz sludināšanas praktikumu. Bet Anda ar bērniem jau dosies uz Latviju, meklēs jaunu dzīves vietu un "padzīvos zaļi":-), lai, kad Mārtiņš jūnija beigās atgriezīsies Latvijā, mēs varētu beidzot būt noderīgi arī Rīgā. Un kā bērni saka - tad gan vairs nekad nekur nebrauksim prom no Latvijas:-)

*** 3 - After our visit to the US Martins will return to London to finish his ministry at St.Helen's. At the same time he would be able to finish the training. During the second year the Associates have an intensive Bible read-through with sessions on every Bible book. There are more preaching opportunities. Anda and the children will return to Latvia where they will try to find an apartment and "enjoy life" :) so that when Martins returns we could go straight to the ministry business. And as our children say - we will never leave Latvia again :) ***

Tādi ir mūsu plāni, bet mēs apzināmies, ka Dievs ir suverēns vienmēr, un tas, kas mums izskatās labs plāns, var tikt koriģēts. Sāku jau pierast, ka neko skaidri nevar zināt, un tas pat ir atvieglojums, jo Kāds jau redz visu lielo bildi un labi zina, kas mums būs tas labākais. Labi ar tādu paļāvību dzīvot, tā ir brīvības un drošības sajūta, lai gan citreiz mūsu dabiskais cilvēks izbīstas no šīs brīvības un uz brīdi grib visu labāk dabūt atpakaļ savās rokās un savas saprašanas robežās redzēt.

*** So, these are our plans but we realize that God is always sovereign and he likes to correct our plans. I am already used to the fact that nothing is 100% certain. And it is a great feeling because there is Someone who knows the big picture and wants us to have the best. It is great to live with this awareness because it gives the sense of freedom and security. By nature we are running from this kind of freedom and we want to control everyting.***

Mēs esam ļoti pateicīgi par šo laiku Londonā, kas ne vien mūs sagatavo darbam Latvijā, bet arī palīdz labāk izvērtēt to, kas mums Latvijā ir - gan draudzēs, gan valstī kopumā. Tiešām skats no malas dažkārt ir tas vērtīgākais! Mēs daudz domājam par abām draudzēm un līksmojam par katru iepriecinājuma ziņu par to, kā cilvēki piedalās Bībeles studiju uzbraucienos, par to, kā semināra lekcijas viņus pamudina uz dzīvu ticību, par nesavtīgu mīlestību un devīgumu, par jaunām iniciatīvām, par jauniešiem, kas turpina svētdienās nākt kopā pie Roberta un Džīnas un lasīt Bībeli... un patiesi skumstam līdzi bēdīgajiem jaunumiem arī. Un tad ir īpaši grūti būt tālumā, nespēt savu roku pielikt. Jo draudze ir kā ģimene, tuvumā vai tālumā, nevari par to nedomāt.

*** We are truly thankful for the time in London because it not only prepares us for the ministry in Latvia but helps us to evaluate the things we have in Latvia - in our churches and in our country. It is so useful to look at things from a distance! We think about the two Reformed churches and we rejoice when hear good news about people who join the Bible study retreats, how the lectures at the Seminary prompt them to have a living faith. We rejoice when we hear about selfless love and generosity; new initiatives; youth who are continuing to meet with Robert and Jeanne for Sunday Bible studies... And we are sad with those of you who are going through sad times. And it is so hard to be unable to be involved in all of that. Church is like a family - you always think about it no matter the distance.***

Tagad paklausieties tik par mūsu tuvākajiem plāniem, kā Elija teiktu - smalkajiem:

*** Now, couple of words about our nearest plans, or as Elija would say - the details***

1. Jau pirmdien sākas skolas brīvlaiks un Mārtiņam būs atvaļinājums. Mēs kopā ar Mārtiņa tēti un viņa ģimeni brauksim pa upi ar mazu kuģīti. Piecas dienas!!! Neko daudz vairāk par to nezinu, laikam varēšu runāt pēc brauciena. Brauciens pa dabas rezervātu, gar maziem seniem ciematiņiem, baudīsim skaistumu, cerams, ka bez lietussargiem.

*** 1 - Starting on Monday Antonete is having a two week school break. And Martins will have a break as well. We will have a five day canal boat trip together with Martins' father and his family. I have no idea what it will look like therefore I will tell you more about it later. It will be a ride through nature parks and old villages. Hopefully we will enjoy the beauty without umbrellas.***

2. Pēc tam pie mums uz vairākām dienām ciemosies Roberts un Džīna. Ak, kā mēs viņus gaidām! Tik daudz, ko mums ir viņiem pastāstīt, un tik dauz, ko gribēsim no viņiem dzirdēt!

*** 2 - After that Robert and Jeanne are coming to spend few days with us. We are so eager to see them! We have so much to tell them and we want to listen to their stories!***

3. Maijā pie mums ciemosies Antonetes dārziņa draugs Vilis un viņa vecāki Inese un Gundars. Un tajā pašā laikā Londonā ciemosies arī Zeibotu ģimene. Bērni jau uzskaita skaistākās Londonas vietas, uz kurām mums noteikti ciemiņus būšot jāaizved. Antonetei būs Vilis, Timotejam - Elizabete, katrs par savu draudziņu jau domā, kur kuram Londonā varētu patikt.

*** 3 - In May we will have few more guests - Antonete's kindergarten friend Vilis and his parents Inese and Gundars. At the same time the Zeibots family will be in London. Our children have already made a list of the best sights in London where we have to take our guests. Antonete will have Vilis and Timotejs will have Elizabete. Both of them are thinking about how to entertain their friends.***

4. Pēc tam no 24-31.maijam Anda ar bērniem ciemosies Latvijā. Jau skaitam dienas!!! Mārtiņam diemžēl būs jāstrādā, tāpēc paliks Londonā. Ēdīsim laikam tikai rupjmaizi ar biezpienu:-) Vasaras beigās Anda ar bērniem atkal būs Latvijā uz mēnesi, un tad arī Mārtiņš pievienosies uz divām nedēļām. Tas būs tiiiiiiiik labi!

*** 4 - Then in May (24-31) Anda and the kids will be going to Latvia. We are counting the days!!! Unfortunately Martins will have to stay in London. We will be eating dark bread and other Latvian treats :) In the summer Anda and the children will be in Latvia for a month or so. Martins is going to be there as well. That will be soooo great!****

Tādi mūsu plāni īsumā. Gribam, lai jūs zināt. Drīzumā rakstīšu atkal un tad arī kādu bildi pievienošu. Nobeigumā uzrakstu jums jaunāko Timoteja joku:

*** These are our plans. We want you to know them. I hope to write again soon and I will add some pictures. Finally, I want to share one of the latest jokes by Timotejs.***

Pie brokastu galda Timotejs stāsta par dramatiskajiem notikumiem pirms tēta ierašanās virtuvē.
- Tēti, uz sētas bija uzlecis kaķis un ar nagiem skrāpēja mūsu sētu. Bet es viņam šitā pie loga klauvēju.
- Ja? Un tad tas kaķis aizlaidās?
- Nē, viņš jau neprot! Viņš noleca un aizgāja.

*** At the breakfast table Timotejs is telling the dramatic events that took place before dad came to the kitchen.
- Daddy, there was a cat on our fence and it was damaging it with its nails. But I knocked on the window.
- Indeed? And then the cat "flew" away?
- No, it doesn't know how to fly! It jumped of the fence and ran away.***

Jauku vakariņu, dienu vai šaubos, ka rītu!
Sūtam sveicienus visiem, kas lasa, kas par mums domā, mums raksta, par mums lūdz un mūs visādi atbalsta!

*** Have a good night, day or morning!
We send our greetings to all you who are reading these posts, who think about us, who send us letters, who pray for us and support us!***

Priecīgi Ziemassvētki un mierīgi iesācies Jaunais Gads!

Ak, svētki, svētki! Te īsi mēģināšu atspoguļot mūsu Ziemassvētku brīvdienas. Kaut tās jau aiz muguras, tomēr tik jaukas un tik īpašas tās bijušas! Paldies visiem, kas mums svētku sveicinus sūtīja, paldies par kartiņām un dāvaniņām! Mēs galīgi nejūtamies pamesti un aizmirsti. Tik daudz svinēšanas ir bijis, ka tagad atkal ir prieks - prieks par ikdienu, kas nu ir atgriezusies! :-)

 

Rīga uz svētkiem parasti ir daudz labāk un krāšņāk izrotāta nekā Londona. Bet te nu mūsu kaimiņš bija pacenties visu vārdā!

 

 

 

Tā kā Ziema šeit tāds agrs Latvijas rudentiņš vien ir, mūsu svētku rotājumu koncepcija bija radīt ziemu. Visi logi sasniguši un sniegpārslu virpuļi lielajā istabā!

 

Paši pirmie Ziemassvētki mums bija Antonetes skolā. Antonetes klase kopā ar 1. un 3.klasi bija iestudējuši Kristus piedzimšanas stāsta mūziklu. Antonete bija eņģelis, kautrīgs, bet smaidīgs, un visām dziesmām vārdus zināja. Līdz tam, godīgi sakot, arī es jau biju apguvusi pāris dziesmām piedziedājumus, jo mājās tie tika daudz skandēti. Ķibele vienīgi bija ar fotoaparātu, kāds to bija tik cītīgi izmantojis, ka nekā nepratu to pie dzīvības dabūt, tāpēc bilžu diemžēl nav. :-( Ir tikai daži necili video gabaliņi, kur eņģelītis ar plati kājām apsēdies uz skatuves malas (tas nekas, ka kleita mugurā) vai arī dzied ar izgaismotu seju, kur nevar pateikt, kurš ir kurš!

 

Vēl viens skaists Ziemassvētku iesākums - pianista Reiņa Zariņa koncerts St.Mary le Bow baznīciņā, Londonā. Koncerta programmā bija gan nopietnība, gan vieglums un pat humors, ļoti emocionāls un izjusts sniegums. Tur es iepazinos ar brīnišķīgu latviešu komponista G.Pelēča skaņdarbu "Jaungada mūzika". Un Reini Zariņu, kas vēl nepazīstat, noteikti iepazīstat darbībā!

 

St.Helens draudze svētkus svinēt iesāka jau pašā decembra sākumā, kad aicināja cilvēkus uz dažādiem svētku pasākumiem gan pa nedēļas vidu, gan svētdienā, gan rītos, gan vakaros, gan pusdienu laikos. Tā kā šeit, kā jau rietumu sabiedrībā, Ziemassvētki ir kultūrāli vissaliedējošākie un svinētākie svētki, draudzes izmanto tos, lai cilvēkus, kas ir dabiski atvērti šajā laikā ienākt baznīcā, uzņemtu ar evaņģēlija patiesības vēsti. Ikviena uzruna, ko dzirdēju šajā laikā, bija viegli uztverama un nesamākslota. Arvien prieks redzēt, ka mācītāji šeit patiešām tic, ka jāļauj Bībeles tekstam uzrunāt cilvēku sirdis! Viņi nekaunās par evaņģēlija patiesību un nemēģina to padarīt "inteliģentāku" vai "pieņemamāku", jo tās dziļums nav īpaši izmeklētos vārdos, bet gan ļoti īpašā Personā atrodams! Un cilvēki tiešām nāca uz svētku dievkalpojumiem, un es zinu jau vairākus, kas pēc tam ir atnākuši vēl uz baznīcu, kad svētki jau beigušies, kas vēlas dziļāk papētīt, kam tad kristieši tic un ko tā Bībele par Jēzu Kristu liecina.

 

Katru nedēļu draudzē notika vairāki Carol services jeb tradicionālo Ziemassvētku dziesmu dziedāšanas dievkalpojumi. Pazīstamas svētku dziesmas ar vārdiem, kas pauž patiesību par Ziemassvētkiem, īsa uzruna par Jēzu Kristu kā svētku pamatu, karstvīns un saldumi... Svētdienās svētdienas skolas bērniem bija pašiem savs svētku dziesmu dziedāšanas laiks.

 

Pirms svētkiem cilvēki arī savās darba vietās ar citu draudzes cilvēku palīdzību organizēja šādus dziesmu svētbrīžus, kur aicināja darba kolēģus piedalīties!

 

Draudzes sievietes bija noorganizējušas svētku tirdziņu (savus radošos darbus piedāvāja iegādāties gan draudzes cilvēki, gan citi), kur aicināja piedalīties savas draudzenes un paziņas. Ieradās tiešām ļoti, ļoti daudzas,visa baznīca bija pilna. Viņas tirdziņa laikā ar karsto dzērienu un dažādām garšīgām pirkstiņuzkodām lutināja draudzes vīri baltos kreklos. Draudze bija jau svētkiem izrotāta, laba mūzika... Un tad arī viņas īsā uzrunā dzirdēja par svētku būtību.

 

Ziemassvētku dievkalpojums mums bija pārsteigums. Ļoti patīkams pārsteigums. Svētkos baznīcā bija visi kopā. Bērni palika kopā ar savām ģimenēm visu dievkalpojuma laiku - īsti ģimeniska sajūta! Galvenais mācītājs diriģēja bērnu "orķestri", kas pavadīja vienu no svētku dziesmām. Antonete ar Timoteju arī uz celīšiem tupēja kopā ar bērnu bariņu ar skanduļiem rokās. Pēc tam uz uzrunu viņi tā arī palika zāles priekšā un svētku uzruna bija bērniem ļoti saprotama un uzmanību piesaistoša. It kā jauniešu mācītāja galvenā auditorija Ziemassvētku dievkalpojumā bija bērni, tomēr mēs visi pārējie arī skaidri sadzirdējām, kāpēc šī Ziemassvētku vēsts svarīga mums un kāpēc nepalikt pret to vienaldzīgiem. Un, ja bērni varēja saprast uzrunu, tad arī ikviens viesis, kas ikdienā nav radis teoloģiski domāt, jutās visu sapratis! Un dzirdēšana un saprašana pie ticības dzimšanas spēlē ļoti svarīgu lomu!

 

Tā kā mums pa svētkiem bija diezgan daudz brīvdienu, mēs no rītiem ilgāk pagulējām un priecīgi pavadījām laiku kopā ar ciemiņiem. Kādiem? Ļoti interesantiem un mīļiem!

 

Ar Ievu kopā mēs ne vien Ziemassvētkus sagaidījām, Greničas suņus kaitinājām un vāverojām, bet starplaikos arī Teiloru ģimenes vistas gājām pabarot un staigināt(jā, jā - tur pat, pašā Londonas centrā!), kamēr saimnieki pie radiem uz laukiem devušies! Pie viena var arī sviestmaizes paēst un tēju padzert viņu pagalmā.

 

 

Vēl mūs apciemoja mūsu senie draugi no ASV - Sepansku ģimene. Kaut laiks bija kļuvis pavisam nepatīkams, vējains un lietains, mēs tomēr varējām viens otru sasildīt ar draudzīgām sarunām un kopā būšanu.

 

Jauno gadu sagaidījām kopā ar Mārtiņa tēti Ojāru un viņa ģimeni. Ēdām tītara cepeti, spēlējām galda spēles un izskrējām lietū un vējā tepat pie upes noskatīties Londonas salūtu.

 

Kad atbrauca mana mīļā māsa Liene, mēs pa trešam lāgam mūsu mājās cepām piparkūkas. Nu nekādi nevaram tās ilgāk par divām dienām saglabāt! :-) Paldies iepriekšējiem ciemiņiem, kas mums atstāja tik daudz piparkūku formiņas un arī pašgatavotu piparkūku mīklu!

 

Vēl pa svētkiem mums bija liels prieks satikt Ilzi no draudzes, kas bija Londonā ar savu draudzeni ieradusies. Pavisam mazs laiciņš mums sanāca pabūt kopā, bet tik ļoti tas atgrieza "Latvijas sajūtu" - kopā ejam uz baznīcu, viņa mūsu mājās - it kā nekas nebūtu mainījies!

 

Timotejam ir simtiem jauni joki "pasprukuši", neko nepierakstu, jo noteikti tas tā arī nekad dzīvē nebeigsies un kļūs tikai krāšņāk. No šodienas vien atceros viņa lūgšanu: "Mīļais Dievs, es lūdzu, lai tu visu pasauli izglāb. Un es lūdzu, lai tētis man nopērk tās mantiņas, kuras es viņam lūdzu..."