Martinsons Gazette: Ar ko mēs te draudzējamies

Kopš esam Londonā, esam iepazinušies ar neskaitāmi daudz cilvēkiem. Gluži kā Londonas sabiedrība ir ļoti krāsaina (vārda tiešajā nozīmē arī), tāpat arī mūsu jaunais paziņu loks ir ļoti dažāds, gan vecuma ziņā, gan tautību ziņā, gan nodarbošanās un pasaulskatījuma ziņā. Pārsvarā mēs iepazīstam draudzes cilvēkus un Mārtiņš iepazīst jaunus cilvēkus, kas nesen ienākuši baznīcā un ir ieinteresēti uzzināt vairāk par Bībeles Dievu. Toties es ikdienā satieku cilvēkus spēļu laukumos, Antonetes skolā, varu parunāties arī autobusā vai pat veikalā. Skolā daži vecāki jau brīnās, kā es divos mēnešos esmu vairāk vecāku iepazinusi kā citi divos gados. Mana priekšrocība ir tā, ka es šeit esmu iebraucēja (lai gan kurš gan te tāds nav), diezgan daudz jau pati spēju saprast un izpētīt Internetā, bet tik tiešām dažkārt ir vieglāk kādam svešiniekam pajautāt par to, kas nav skaidrs sistēmā vai kartē. Un tad arī sanāk pastāstīt par savu valsti un iemeslu, kāpēc esmu šeit, un tad jau arī par Dievu un savu ticību. Tā kā cilvēki šurp pārsvarā dodas labākas dzīves meklējumos, mans stāsts visiem šķiet tāds neparasts un kā viņi paši saka - neticams. Parasti man pārjautā: "Tiešām jūs tikai gadu domājat šeit palikt?"

Londona nepalīdz iepazīt angļus, saprotams, arī Angliju īsti te nav iespējams iepazīt, jo Londona ir izņēmums nevis tipiska pilsēta - līdzīgi kā Rīga Latvijā, bet daudz kārt vēl vairāk. Es ceru, ka mēs izbrauksim no pilsētas un apskatīsim skaisto dabu un iepazīsim īstos vietējos. Šeit pat tādu īstu angļu valodu dzird ne vienmēr, visapkārt cilvēki, kam dzimtā valoda tomēr ir cita. Dažkārt ar kādu runā angļu valodā, bet tomēr neesi īsti pārliecināts, vai tā ir angļu valoda, kurā tev atbild - tik daudz dažādu akcentu!

Vispriecīgāk, protams, ar kādu parunāties latviešu valodā, īpaši bērni par to priecājas. Viņiem šeit ir jauni draudziņi - Arella un Gvido, kas ir tieši viņu vecumā un arī nāk uz mūsu draudzi šeit Londonā. Paskat', kādas viņiem jau sirsnīgas attiecības!

Bilde ar Gvido mums vēl jāuztaisa! Mēs pateicamies, ka Dievs mums tādu dāvaniņu te Londonā bija sagatavojis - tā paša vecuma, tā paša dzimuma bērni, kā mums un no draudzīgas un dievbijīgas latviešu ģimenes!!!

Vēl vēlāk septembrī par Antoneti viņas klasei pievienojās viena meitenīte Sofija, kas nav angliete, bet labi prot angļu valodu, jo ilgu laiku dzīvojusi Ņujorkā. Kā jūs domājat, kurš par viņu pirmajās skolas dienās uzņēmās šefību, lai izrādītu skolu un spēļu laukumu skolas pagalmā?! Antonete, kas neko vēl nerunā angliski. Kad es uzzināju, es tā ar viņu lepojos! Mēs tajā rītā ar viņu runājām, ka būtu labi, Sofijai palīdzēt iejusties un izrādīt iniciatīvu un iepazīties, lai viņai drošāk, bet Antonete savā kautrīgajā pozā atteica, ka labāk ne viņa. Pēcpusdienā, kad aizgāju pakaļ, viņa pati priecājās par to, kā bija pārvarējusi savu kautrīgumu un cik labi viss sanācis.

Šodien skola nenotika, jo skolotāji streiko, valdība vēlas noteikt augstāku pensionēšanās vecumu. Tad nu mēs izmantojām iespēju un uzaicinājām Antonetes klases biedru Danilu ar viņa mammu Viku aizbraukt ar mums pastaigāt pa skaisto Greenwich parku. Jau vairākas ļoti vērtīgas sarunas mums ar viņu ir bijušas. Kad pastāstīju viņai par pēdējo sieviešu tikšanos draudzē, kur kāda vēsturniece (kāda mācītāja sieva) dalījās ar sava doktordarba atklājumiem par 18 gadsimta kristiešu sievām, gan vienkāršām un it kā "otrā plāna", gan bagātām un ietekmīgām - un cik liela ir bijusi viņu dzīves ietekme uz kristietības izplatīšanos, Vika pajautāja, vai nevarot kādreiz ar mani atnākt uz kādu baznīcas pasākumu. Protams!!! Un tā ir dāvana no Dieva, ka Viņš man, arī šeit esot, dod cilvēkus, kam pastāstīt par Kristus evaņģēliju.

Mīļie, kas lūdzat par mums, lūdziet par Viku un viņas ģimeni, lai Svētais Gars atver viņu sirdis dziedēto uzņemt, ne atraidīt un noliegt! Un lai Dievs mums dod gudrību saprast, kur viņus uzaicināt, lai viņi varētu dzirdēt Dieva Vārdu. Nākamajos divos mēnešos draudzē notiks diezgan daudz viesu pasākumu, kas domāti tieši šādiem gadījumiem, daži formālāki, daži pie svecēm rotātiem vakariņu galdiem.

Pagājušajā sestdienā mūs viena draudzes ģimene uzaicināja satikties bērnu spēļu istabā. Viņiem četras skaistas meitas. Kamēr bērni rāpelēja un šļūca, tikmēr vīri varēja parunāties. Andy strādā biznesa konsultāciju firmā, bet draudzē ieņem arī tādu amatu, ko angliski sauc Warden. "Wardeni" ir 6 dievbijīgi vīri draudzē, ko draudze ievēlējusi par "mācības sargiem". Te bildes ar skaistajām meitām: