Ak, svētki, svētki! Te īsi mēģināšu atspoguļot mūsu Ziemassvētku brīvdienas. Kaut tās jau aiz muguras, tomēr tik jaukas un tik īpašas tās bijušas! Paldies visiem, kas mums svētku sveicinus sūtīja, paldies par kartiņām un dāvaniņām! Mēs galīgi nejūtamies pamesti un aizmirsti. Tik daudz svinēšanas ir bijis, ka tagad atkal ir prieks - prieks par ikdienu, kas nu ir atgriezusies! :-)
 |
| Rīga uz svētkiem parasti ir daudz labāk un krāšņāk izrotāta nekā Londona. Bet te nu mūsu kaimiņš bija pacenties visu vārdā! |
Tā kā Ziema šeit tāds agrs Latvijas rudentiņš vien ir, mūsu svētku rotājumu koncepcija bija radīt ziemu. Visi logi sasniguši un sniegpārslu virpuļi lielajā istabā!
Paši pirmie Ziemassvētki mums bija Antonetes skolā. Antonetes klase kopā ar 1. un 3.klasi bija iestudējuši Kristus piedzimšanas stāsta mūziklu. Antonete bija eņģelis, kautrīgs, bet smaidīgs, un visām dziesmām vārdus zināja. Līdz tam, godīgi sakot, arī es jau biju apguvusi pāris dziesmām piedziedājumus, jo mājās tie tika daudz skandēti. Ķibele vienīgi bija ar fotoaparātu, kāds to bija tik cītīgi izmantojis, ka nekā nepratu to pie dzīvības dabūt, tāpēc bilžu diemžēl nav. :-( Ir tikai daži necili video gabaliņi, kur eņģelītis ar plati kājām apsēdies uz skatuves malas (tas nekas, ka kleita mugurā) vai arī dzied ar izgaismotu seju, kur nevar pateikt, kurš ir kurš!
Vēl viens skaists Ziemassvētku iesākums - pianista Reiņa Zariņa koncerts St.Mary le Bow baznīciņā, Londonā. Koncerta programmā bija gan nopietnība, gan vieglums un pat humors, ļoti emocionāls un izjusts sniegums. Tur es iepazinos ar brīnišķīgu latviešu komponista G.Pelēča skaņdarbu "Jaungada mūzika". Un Reini Zariņu, kas vēl nepazīstat, noteikti iepazīstat darbībā!
St.Helens draudze svētkus svinēt iesāka jau pašā decembra sākumā, kad aicināja cilvēkus uz dažādiem svētku pasākumiem gan pa nedēļas vidu, gan svētdienā, gan rītos, gan vakaros, gan pusdienu laikos. Tā kā šeit, kā jau rietumu sabiedrībā, Ziemassvētki ir kultūrāli vissaliedējošākie un svinētākie svētki, draudzes izmanto tos, lai cilvēkus, kas ir dabiski atvērti šajā laikā ienākt baznīcā, uzņemtu ar evaņģēlija patiesības vēsti. Ikviena uzruna, ko dzirdēju šajā laikā, bija viegli uztverama un nesamākslota. Arvien prieks redzēt, ka mācītāji šeit patiešām tic, ka jāļauj Bībeles tekstam uzrunāt cilvēku sirdis! Viņi nekaunās par evaņģēlija patiesību un nemēģina to padarīt "inteliģentāku" vai "pieņemamāku", jo tās dziļums nav īpaši izmeklētos vārdos, bet gan ļoti īpašā Personā atrodams! Un cilvēki tiešām nāca uz svētku dievkalpojumiem, un es zinu jau vairākus, kas pēc tam ir atnākuši vēl uz baznīcu, kad svētki jau beigušies, kas vēlas dziļāk papētīt, kam tad kristieši tic un ko tā Bībele par Jēzu Kristu liecina.
Katru nedēļu draudzē notika vairāki Carol services jeb tradicionālo Ziemassvētku dziesmu dziedāšanas dievkalpojumi. Pazīstamas svētku dziesmas ar vārdiem, kas pauž patiesību par Ziemassvētkiem, īsa uzruna par Jēzu Kristu kā svētku pamatu, karstvīns un saldumi... Svētdienās svētdienas skolas bērniem bija pašiem savs svētku dziesmu dziedāšanas laiks.
Pirms svētkiem cilvēki arī savās darba vietās ar citu draudzes cilvēku palīdzību organizēja šādus dziesmu svētbrīžus, kur aicināja darba kolēģus piedalīties!
Draudzes sievietes bija noorganizējušas svētku tirdziņu (savus radošos darbus piedāvāja iegādāties gan draudzes cilvēki, gan citi), kur aicināja piedalīties savas draudzenes un paziņas. Ieradās tiešām ļoti, ļoti daudzas,visa baznīca bija pilna. Viņas tirdziņa laikā ar karsto dzērienu un dažādām garšīgām pirkstiņuzkodām lutināja draudzes vīri baltos kreklos. Draudze bija jau svētkiem izrotāta, laba mūzika... Un tad arī viņas īsā uzrunā dzirdēja par svētku būtību.
Ziemassvētku dievkalpojums mums bija pārsteigums. Ļoti patīkams pārsteigums. Svētkos baznīcā bija visi kopā. Bērni palika kopā ar savām ģimenēm visu dievkalpojuma laiku - īsti ģimeniska sajūta! Galvenais mācītājs diriģēja bērnu "orķestri", kas pavadīja vienu no svētku dziesmām. Antonete ar Timoteju arī uz celīšiem tupēja kopā ar bērnu bariņu ar skanduļiem rokās. Pēc tam uz uzrunu viņi tā arī palika zāles priekšā un svētku uzruna bija bērniem ļoti saprotama un uzmanību piesaistoša. It kā jauniešu mācītāja galvenā auditorija Ziemassvētku dievkalpojumā bija bērni, tomēr mēs visi pārējie arī skaidri sadzirdējām, kāpēc šī Ziemassvētku vēsts svarīga mums un kāpēc nepalikt pret to vienaldzīgiem. Un, ja bērni varēja saprast uzrunu, tad arī ikviens viesis, kas ikdienā nav radis teoloģiski domāt, jutās visu sapratis! Un dzirdēšana un saprašana pie ticības dzimšanas spēlē ļoti svarīgu lomu!
Tā kā mums pa svētkiem bija diezgan daudz brīvdienu, mēs no rītiem ilgāk pagulējām un priecīgi pavadījām laiku kopā ar ciemiņiem. Kādiem? Ļoti interesantiem un mīļiem!
Ar Ievu kopā mēs ne vien Ziemassvētkus sagaidījām, Greničas suņus kaitinājām un vāverojām, bet starplaikos arī Teiloru ģimenes vistas gājām pabarot un staigināt(jā, jā - tur pat, pašā Londonas centrā!), kamēr saimnieki pie radiem uz laukiem devušies! Pie viena var arī sviestmaizes paēst un tēju padzert viņu pagalmā.
Vēl mūs apciemoja mūsu senie draugi no ASV - Sepansku ģimene. Kaut laiks bija kļuvis pavisam nepatīkams, vējains un lietains, mēs tomēr varējām viens otru sasildīt ar draudzīgām sarunām un kopā būšanu.
Jauno gadu sagaidījām kopā ar Mārtiņa tēti Ojāru un viņa ģimeni. Ēdām tītara cepeti, spēlējām galda spēles un izskrējām lietū un vējā tepat pie upes noskatīties Londonas salūtu.
Kad atbrauca mana mīļā māsa Liene, mēs pa trešam lāgam mūsu mājās cepām piparkūkas. Nu nekādi nevaram tās ilgāk par divām dienām saglabāt! :-) Paldies iepriekšējiem ciemiņiem, kas mums atstāja tik daudz piparkūku formiņas un arī pašgatavotu piparkūku mīklu!
Vēl pa svētkiem mums bija liels prieks satikt Ilzi no draudzes, kas bija Londonā ar savu draudzeni ieradusies. Pavisam mazs laiciņš mums sanāca pabūt kopā, bet tik ļoti tas atgrieza "Latvijas sajūtu" - kopā ejam uz baznīcu, viņa mūsu mājās - it kā nekas nebūtu mainījies!
Timotejam ir simtiem jauni joki "pasprukuši", neko nepierakstu, jo noteikti tas tā arī nekad dzīvē nebeigsies un kļūs tikai krāšņāk. No šodienas vien atceros viņa lūgšanu: "Mīļais Dievs, es lūdzu, lai tu visu pasauli izglāb. Un es lūdzu, lai tētis man nopērk tās mantiņas, kuras es viņam lūdzu..."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru