ceturtdiena, 2014. gada 2. janvāris

Vēl par iepriekšējo gadu

Ak, piedodiet, tik sen neko par sevi neesam rakstījuši! Ikdienas virpulis, gripa, krīze ar Antonetes skolu, bankas konta apzagšana, darbi, darbi, nedarbi un tam visam pa vidu dziļas ilgas pēc Latvijas, pēc draudzes un radiņiem. Tas viss kaut kā sasummējās un sastrēga, un mūs visus novembrī nomocīja.

Paklausieties, kā bērni pauž savu ilgošanos:

- Timotejs stāsta man, ka viņam drīz būšos 4 gadi un tad jau viņš būšot lielāks par trīsgadnieku. Un vispār viņš gribot būt tāds liels čalis... kā Kristaps un Jēkabs (puiši no draudzes jauniešiem)... Vai viņš tāds būšot, kad viņam paliks četri gadi?

- Antonete skatās multfilmu un pēkšņi iedomājas pajautāt: "Varbūt mēs jau tagad varētu braukt uz mājām? Es gribu atpakaļ uz Smiļģa ielu!"

- "Es gribu satikt Anniņu!!!!" "Kad mēs satiksim Elziņu?" - bērni ilgojas pēc savām māsīciņām. Antonetes jauno lelli sauc Jasmīna - tas tā, lai mazā māsīciņa Jasminčiks vienmēr būtu pa rokai:-)

- No skolas Antonete pārnes mājās grāmatu, kas jāizlasa. Lai kāds arī nebija tās nosaukums, tajā bija minēti divi cilvēku vārdi, ko viņa sasaistīja ar konkrētiem cilvēkiem no draudzes, un patiešām nopriecājās. Tur bija rakstīts: Nora and Oscar.

- Antonete prasa: "Mammu, tu zini, kas ir drustiņi?" Mamma īsti nevar uzminēt. Izrādās, ka tie, kas dzīvo Drustu ielā (citi superīgi Martinsoni).

- Timotejs ilgojas pēc savas draudzenītes Elizabetes. Bieži iedomājas, ka to un šo vajadzētu pateikt viņai, ka to un šo vajadzēs parādīt, kad atgriezīsimies Latvijā.

- Pēkšņi, bez kāda ievada Timotejs saka: "Mammu saki: Ni - puļ - ska!" (Nipuļska ir Līga Miluļska, ja kāds nesaprot, ja!)

Un tie ir tikai daži fragmenti no ikdienas ilgpilnajām sarunām.

Nav jau tā, ka skumīgs šis laiks ir bijis. Mēs bijām ļoti priecīgi, kad mūs novembrī uz vairākām dienām apciemoja Mārtiņa mamma. Rudzu maize, jaunākie Latvijas cepumi un konfektes, dzērvenes pūdercukurā un mīļi sveicieniņi no mājām atlidoja kopā ar viņu. Un tad vēl bija iespēja pavakariņot kopā ar mūsu mācītāju Alvi un Gabrielu, ļoti ekskluzīva un sirsnīga tikšanās!

Esam šeit jau 4 mēnešus, turklāt ne kā tūristi, tāpēc arvien vairāk veidojas izpratne par šīs valsts "garšu". Šī ir valsts ar interesantu vēsturi un bagātīgām vēstures liecībām. Protams, tradīcijas ir stipri pamainījušās un arī vērtības, kopš šī valsts ir pieņēmusi tik daudz imigrantu no visām pasaules malām. Esam novērojuši, ka šī valsts uz sevi uzņemas atbildību par to, kas pēc mūsu domām ir katra indivīda lemšanas lauks un atbildība. Kādam tas var šķist ērti un droši, bet es domāju, ka tas valstij nav veselīgi, jo cilvēki pierod pie tā, ka viņiem visu dzīvi ir "mamma" blakus un tā arī nepieaug un nenobriest, un ir gatavi tikai ņemt un ņemt, un saļimt pie mazākajām dzīves grūtībām. Tas atspoguļojas gan pabalstu sistēmā, gan veselības un izglītības jomā. Turklāt tā ir "mamma", kas tik ļoti baidās par saviem bērniem, ka visiem "apgriež" brīvību, katram gadījumam.

Esot šeit, mēs vēl vairāk novērtējam Rīgu un tās tirgus ar pašmāju labumiem, latviešu izpratni par skaistumu un kultūru, dabas mīlestību un radošumu. Latvijā salīdzinoši esam daudz ārišķīgāki un daudz vairāk uzmanības pievēršam nesvarīgām lietām. Tie ir meli, ka angļu sievietes neprot pucēties, es domāju, ka latviešu sievietes vienkārši pārāk daudz kopj savu ārieni, pārāk daudz tam velta laiku, domu un naudas. Apģērbs un ķermenis, kas pēc būtības nemaz nepieder pie cilvēka "es", pie mums tiek uzskatīts par tik svarīgu! Un es to rakstu no Londonas - modes lielpilsētas.

Labi, nobeigšu šo jau novembrī iesākto ierakstu un drīz publicēšu mūsu Ziemassvētku un Jaunā gada izlaidumu! Vēl tik jums pievienošu bildes no mūsu rudens pastaigām:


Svētdienas pastaiga gar Temzas upi. Milzu burbuļi pie Tate muzeja.

Tur pat pie Tate muzeja šokējoši gaisā apsēdies cilvēks! Neuzkavējāmies viņa noslēpumu atminēt, bet nu ļoti reāls brīnumdaris:-)

Antonete skolā mācījās romiešu tēmu Anglijas vēsturē. Ar klasi viņa devās ekskursijā uz Romas impērijas laika māju, kur pētīja, kā tad romieši dzīvojuši. Pēc tam viņa piedalījās nelielā uzvedumā, atainojot vēstures notikumus. Bildē Antonete ar klases biedriem - Romas karavīri.

 Tā, lūk, mūsējie pieskata savus pieskatītājus  - Luke and Ruth! Viņi ir brīnišķīgs pāris no St.Helens.

 Londonas parkos pilns ar dažādiem putniem. Mums ļoti patīk.

 Antonete ar savu vecmāmiņu Ligitu, kuras jaunā berete - rudens lapegļu krāsā.

Vāverītes kuplastītes šeit nesēž vis uz zariņa, viņas ir civilizētas. Šī bilde ir speciālielikums Ievai Dalbiņai.

 Tā, Ligitas berete izrādās arī pie pīlādžiem labi izskatās.

Timotejs ir ļoti tehnisks puisis. Pēdējā laikā viņam jebkas pārvēršas par mašīnu vai lidmašīnu (piem, nazis, zīmulis... ja visu atņem, tad der arī paša plauksta). Bet tā nav viņa vienīgā labā īpašība.

Oranžas rozes neatradām:-)

Pa naktīm arī notiek pastaigas.

 Mūsu Londonas baznīca -tik sena un vēsturiska, pa vidu milzu debesskrāpjiem.

Maija ar Rinaldu (viņu Miroslavs ir no Mateja draudzes un mācās šeit kopā ar Mārtiņu). Maija ir ļoti gādīga mamma, ne vien ļoti skaista, bet arī gudra un čakla sieva savam vīram. Labi, ka mums šeit ir iespēja vienai otru vairāk iepazīt. Rinalds ir Timoteja draudziņš, ar kuru Timotejs beidzot nejūtas kā pats jaunākais puisītis pasaulē.

Horniman Museum - muzejs ar brīnišķīgu mūzikas instrumentu kolekciju, antropoloģijas un dabas vēstures kolekcijām. Atvērts kopš Viktorijas laika (19.gs.).

Maija ar Renāru un Janet, ar ko mēs muzejā kopā brīnišķīgi pavadījām kādu darba dienas rītu. Janet ir galvenā mācītāja sieva. Par viņu varu teikt, ka viņa ir ne vien gudrs palīgs savam vīram, bet arī prasmīga Bībeles studiju vadītāja, cilvēks, kam diena nav par īsu, lai vēl ar kādu satiktos Bībeli kopā lasīt, lai vēl kādu iedrošinātu ticībā. Viņa man ir piemērs nesavtīgumam, pazemībai, dzīvošanai ticībā.

Mēs ar bērniem devāmies Mārtiņam līdzi uz Bībeles studiju izbraucienu vienā nedēļas nogalē ārpus Londonas. Visu trešdienas vakara Bībeles studiju cilvēki sabrauca skaistā viesnīciņā, lai kopā mācītos par Bībeli kā Dieva Vārdu, tās uzticamību un autoritāti. Brokastīs jābūt 9.00, bet vai tad bērniem brīvdienās nāk miegs?! Saulīte vēl nav lēkusi, bet viņi gultā no segām un spilveniem būvē māju.

Te skaistā viesnīciņa (Horsley Park, Surrey)! Brīnišķīgs miers un klusums pēc straujā Londonas ritma mūsu ģimenei bija tieši īstajā laikā! Un garšīgs ēdiens, un daudz jaunu cilvēku, kas vēlējās ar Mārtiņa ģimeni iepazīties.

Kamēr tētim lekcijas, apskatījām burvīgo apkārtni un strūklaku, lasījām neredzētus čiekurus, lapsu alas izpētījām, skrējām lejā no kalniņa, vācām žagariņus iedomu ugunskuram, kur rokas sasildīt, vērojām zirgus...

Tā kā Timotejs ar angliski runājošiem pieskatītājiem nav ar mieru palikt, tad es kļuvu par pieskatītāju diviem angļu bērniņiem. Viņi pretēji mūsu bērniem, galīgi nav raduši ar kājām staigāt un svaigo gaisu elpot, tāpēc visādi vajadzēja viņus radoši "iekārdināt", lai pielabinātu ārā palikt. Vispirms gan jāļauj atpūsties, atspiežoties uz apmales. Timotejs gan vēl nav piekusis.

 Kurš ilgāk pakarāsies?!

 Kuram zirgs zābaku nepaspēs apēst?!

Pat ja māsa ir baloncilvēks, Timotejam viņa tik un tā ir pati mīļākā. Kā nu ne, Antonete par viņu ļoti rūpējas un pagaidām no diviem ir vienīgā, kas prot ne vien "otram dot labāko", bet pat atdot vienīgo.
 

Sestdienas pastaiga pa Sevenoaks parku, kur mūs aizveda mūsu draugi - Derek, Rachel, Martin and Edie (viņš ratu apakšstāvā guļ). Šie angļi gan mīl pastaigas pa dabu.


Šiem ragainīšiem neparasti tuvu izdevās piekļūt. Vienā no buciņiem Timuks saskatīja antilopi, par kuru vēlāk daudziem lepni stāstīja, ka to redzējis. Varat iedomāties, kādas acis klausītājiem, kad tie dzird par antilopēm Anglijas mežos:-) Labi, ka Ančuks nav tik liels dzejnieks!




1 komentārs:

  1. Sveiki es vēlos dalīties ar savu liecību par to, kā es precējies caurlaide 12yrs pat ieņemt bērnu, un man bija, kam spontāno abortu, un arī es esmu darījis visu medicīniskā pārbaude, un ārsti teica, ka es esmu labi, bet vēl nevarēja iedomāties, kamēr viens ticība dienas es biju internetā darot kādu pētījumu, un es redzēju liecību daļu, kāds par to, kā piezvanīt Dr odoma man palīdzēt viņai iegūt iedomāties bērnu un pārtraukt liešana viņas spontāno abortu pēc grūtniecības viņai un man nav citas izvēles, kā vien arī sazināties ar šo cilvēku uz šo pašu e-pasta Kurš ir odomasolutiontemple@gmail.com un mans lielākais pārsteigums, kad es esam pārveidojuši burvestību par mani, un es tev teicu teicis man seksu ar savu vīru, un man bija, jo man tika uzdots man, un Dievam ir godība beigās mēneša es garām savu laiku, un es vēlos, lai slimnīcu pārbaudīt, un ārsts teica atkal esmu stāvoklī divas nedēļas, un es biju tik pārsteigta, ka mans spontāno abortu jums apstāties un tas viss nāca caur ar palīdzību Dr odoma vienpadsmit odomasolutiontemple@gmail.com sazināties ar viņu vēlreiz, vai aicināt viņu uz +2348165048660 par jūsu palīdzību, jo es tikai saglabāt manu laulību, un es zinu, daudzi no jums, kas tur ar to pašu problēmu, nevilcinieties sazināties ar viņu tagad

    AtbildētDzēst